Monarda – audzelīgs, aromātisks un izturīgs dārza augs

Monardas dabā sastopamas plašā areālā – no Kvebekas līdz Teksasai, Arizonai un Vašingtonas ziemeļaustrumiem.
Vācu valodā tās dēvē par indiāņu galvām, jo ziedēšanas laikā ziedlapiņas atgādina indiāņu galvasrotu spalvas.

Latviskie nosaukumi

• Monarda

• Bišu balzams

• Bergamote

• Osvego tēja (pieder mētru dzimtai)

• Indiāņu galva
  

Monardas ir ne tikai aromātiski garšaugi, bet arī vērtīgi ārstniecības augi.
Audzēšanas prasības
Gaisma: saulaina vieta vai viegla pusēna.
Augsne: mitra, labi drenēta, bagāta ar organiskajām vielām.
Laistīšana: patīk vienmērīgs mitrums.
Izturība: ziemcietīga aptuveni 4.–9. zonā.
Ziedu krāsa: no baltas līdz tumši sarkanai.
Dārza kompozīcijās
Monardas bieži stāda kopā ar citiem daudzgadīgiem augiem – flokšiem, ehinācijām, dekoratīvajām graudzālēm –, veidojot krāšņu un bitēm draudzīgu dārza stūrīti.
Vai monarda ir viengadīga vai daudzgadīga?
Populārajā Apstādījumu veidotāju ceļvedī, ko ik pēc trim gadiem veido dārzu arhitekte Anita Neilande ar “Labo koku” komandu, monardas pieskaitītas pie ziemcietēm. Tomēr botāniski tā tiek uzskatīta par viengadīgu augu, un arī ārzemju katalogos tā minēta kā viengadīga.
Dārzā to gan grūti pamanīt, jo monarda ir ļoti audzelīga. Vecais dzinums pēc sezonas aiziet bojā, bet tā vietā izaug daudzi jauni sakņu dzinumi, kas plešas uz visām pusēm kā zirneklis. To īpaši labi var redzēt, audzējot monardas podos pārdošanai: otrajā gadā poda vidus ir tukšs, bet visi jaunie dzinumi – pie poda malām.
Tātad mātes augs aiziet bojā, bet atstāj daudz “bērnu” – jaunos sakņu dzinumus. Praktiski monarda ir viengadīga kultūra, taču, ja tai dārzā patīk, tā var augt gadu desmitiem
Līdzīgi uzvedas arī pelašķis.
Kāpēc monarda reizēm izzūd?
Ja monarda aiziet bojā, parasti vainojami nelabvēlīgi augšanas apstākļi, kas liedza tai savairoties. Tomēr tas notiek reti, jo gan monarda, gan pelašķis ir izturīgi “izdzīvotāji”
Monarda dārzā mēdz “staigāt”. Ja blakus aug cits augs, monarda gudri izvairās no konkurences un plešas tur, kur ir vairāk vietas.
Ierobežotās dobēs ar betona malām tā var izbeigties, jo tai nav kur izplesties. Monarda ir ceļotāja – tai patīk brīvība un iespēja izplesties.
Ja tā aizbēg no sākotnējās vietas, un vēlies to atgriezt, ik pēc pāris gadiem pavasarī izroc jaunās sakņu daļas un iestādi atpakaļ paredzētajā vietā.
Kopšana un pavairošana

• Monardām ir sekla sakņu sistēma, tāpēc sausā laikā tās jālaista.

• Dalīšanai un pārstādīšanai vispiemērotākais laiks ir pavasaris.

• Ja dalīšanu veic augustā vai septembrī, nedrīkst atšķelt pārāk mazu gabaliņu – saknenim jābūt pietiekami lielam, lai līdz salam paspētu iesakņoties un izdzīt jaunus sāndzinumus.
  Slimības un kaitēkļi
  Monardas jāstāda brīvi augošas,vislabāk vējainā vietā,tad tās neslimos ar sēnīšu slimību-miltrasu.Tās mīl bagātīgu augsni  un labu aprūpi.
  Profilaksei jau no pavasara var pārkaisīt ar sēra pulveri(ar tējas sietiņu,vai  kaut ko tam līdzīgu).Kā arī  laistot pievienot ūdenim nīma koka eļļu.