-Verbena-officinalis--Bampton--1.jpg Mazu, purpursarkanu ziedu puduri, kas peld uz gariem, gaisīgiem kātiem, vilinot garāmbraucošos tauriņus apstāties un iemalkot,tas  ir tikai viens no iemesliem, kāpēc apsvērt iespēju savā dārzā iestādīt Verbenas!

Veidi

  • Violetā verbena (Verbena bonariensis) : 1,2–1,5 m augsta ar mazu lavandas ziedu ķekariem. Augs, kas sējas pats.(NEZIEMO)
  • Zilā verbena (V. hastata un V. officinalis)  ir daudzgadīgi un ziemcietīgi  augi, kas ir izturīgi( 3.–8. zonā) ) : 60–1,5 m augsta; atgādina V. bonariensis , bet ir tolerantāka pret aukstumu un mitru augsni. Zili violeti ziedi.

    Lai Verbena officinalis labi  pārziemotu, tai vajag:
    1.Sausu mulču
    2.Egļu zarus
    3.Aizsardzību no mitrum
    4.Pakāpenisku atsegšanu pavasarī
    Verbena hastata ir daudz izturīgāka par officinalis, un ar vieglu mulču + egļu zariem tā parasti pārziemo labi. Dzīvo 3–5 gadus, bet dārzā saglabājas ilgāk, jo pašizsējas.Bet tā zied vārpiņās ,nevis čemuros!
    Verbena hastata  audzē  citas  Latvijas  audzētavas


  • Stingrā(skarbā) verbena (V. rigida) : Augs izplatās ar gariem sakneņiem (pazemes stublājiem) visos virzienos un veido biezu zemsedzi. Augs ir izturīgs pret sausumu. (IT KĀ NEZIEMO)
  • Sūnu verbena (V. Tenuisecta) : Sūnu verbenai ir smalki grieztas lapas un ļoti zems augšanas veids. Daudzas šķirnes ir hibrīdi ar citām sugām. Tapien sērijas augiem ir mežģīņota lapotne un mazi ziedi dažādās krāsās, kas klāj augu no vasaras sākuma līdz pirmajām salnām. Augi ir izturīgi pret miltrasu.(neesmu tādu redzējusi)
  • Kanādas verbena (Glandularia canadensis) : Šie zemie ložņājošie,SAVVAĻAS  augi ir izturīgi pret karstumu un sausumu un zied visu vasaru.
  • Viengadīgā verbena (G. x hybrida) : Šis ir izplatīts dārza dobju augs. Lielākā daļa šķirņu samazināsies, palielinoties vasaras karstumam. Šķirnei

Verbena jeb citronu vībotne (Aloysia citrodora)jeb:
Citronverbēna , neliels krūms ar citrona aromāta lapām, ir populārs dārza augs; tās lapas izmanto, lai aromatizētu dažādus ēdienus, sākot no jūras veltēm līdz jogurta mērcēm. Lai gan citronverbēna pieder verbenu dzimtai (Verbenaceae), tā tiek klasificēta atsevišķā ģintī kā īstā verbena (Verbena) un Glandularia .

Verbena, kas ir viens no vispieprasītākajiem ziedošajiem augiem, ko var audzēt, cieš no maz kaitēkļu vai slimību problēmām. Ja problēma rodas, tās parasti izraisa nepietiekams saules gaismas daudzums vai slikti drenēta augsne. Šeit ir daži stresa signāli, kam pievērst uzmanību, un iespējamie risinājumi.
Verbenas ir  Bagātīgi jāmēslo, lai novērstu miltrasas veidošanos !!!
Nodrošiniet augiem pietiekamu atstarpi starp tiem, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju, un izvairieties no laistīšanas no augšas.
Izvairieties no laistīšanas vakarā, lai lapas nepaliktu mitras visu nakti.
Lapu dzeltēšana, vāja ziedēšana un sakņu puve ir sliktas drenāžas pazīmes.
Bieži vien augus var glābt, pārstādot tos vietā ar labāku drenāžu vai paaugstinātās dobēs.
Verbenas sēšana stādīšana un atstatums
Verbenas pavairo arī ar sēklām.

  1. Sējot sēklas, substrāts nav jāuzber, sēklas viegli jāpiespiež pie augsnes.
  2. Gan dēstu, gan stādu audzēšanas laikā ieteicams verbenas galotņot- veidosies blīvāki, vairāk un košāk ziedoši verbenu krūmiņi.
  3. Lai sēklas labi sadīgtu, augsnes virskārtai jābūt pastāvīgi mitrai.
  4. Verbenu sēklas dēstiem sēj no februāra līdz aprīlim, ~0,5 cm dziļumā.
  5. Dēstus audzē +20 C temperatūrā. Sēklas dīgst 14 - 28 dienas.
  6. Laista, viegli apsmidzinot. Lai temperatūra saglabātos vienmērīgāka- sējumu vēlams pārklāt ar stiklu vai pārtikas plēvi.
  7. Pirms sēšanas sēklas 7 dienas atdzesējiet ledusskapī. verbenu sēklas


20250426_144901.jpg